24/07/2009
Skatāma Jāņa Šternberga piemiņas izstāde Liepājas muzejā
|
„Esmu dzimis 1900. gada 19. februārī Liepājā, Latvijas ostas pilsētā pie Baltijas jūras” – tā savu dzīves aprakstu 1969. gada izstādes katalogā iesāk Jānis Šternbergs. Izstāde notiek Amerikā, Kentuki universitātes mākslas galerijā. Jānis Šternbergs ir šīs universitātes mākslas departamenta profesors.
Viņa dzīves ceļš līdzīgs daudzu latviešu dzīvēm, kuras šķērsojuši kara ceļi un izdzīvots pirmās Latvijas brīvvalsts laiks. Bēgļu gaitas. Vidusskola pabeigta Ribinskā 1919. gadā. Tad dzīve Maskavā, darbs kara bēgļu apgādes organizācijā, apmeklējot Šeglova un Gorbuncova mākslas skolu, vēlāk kļūstot par mācību asistentu šajā pat skolā.
1921. gadā ģimene atgriežas Latvijā. Līdz 1923. gadam viņš dzīvo Liepājā, strādā par ierēdni kādā tehniskā birojā un vienlaikus apmeklē Liepājas latviešu mākslas veicināšanas biedrības mākslas studiju.
1924. – 1932. gads – J. Šternbergs ir Latvijas Mākslas akadēmijas students profesora Riharda Zariņa vadītajā Grafikas meistardarbnīcā.
Paralēli studijām (1924 – 1940) viņš strādā Latvijas Valsts vērtspapīru spiestuvē. 1927. – 1928. gadā, saņemot valsts stipendiju, J. Šternbergs pilnveido savu gravēšanas prasmi Vīnē.
1941. – 1944. gads - viņš ir LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja v.i., docents. Otrā pasaules kara beigas Jānis Šternbergs kopā ar sievu Ēriku un dēlu Edmundu sagaida Fišbahas bēgļu nometnē Bavārijā. Izveido un vada tur grafikas studiju līdz 1949. gadam. Līdztekus tam viņš ir mākslas instruktors ASV armijas speciālajā izglītības centrā Nirnbergā.
No 1950. gada Šternbergu ģimene dzīvo ASV Kentuki štatā Leksingtonā. Darba vieta – Kentuki universitātes mākslas departaments. Līdz 1970. gadam, kad mākslinieks dodas pensijā.
Pirmie soļi mākslā – ar mātes šuvējas krītiņu uz dzīvokļa koka grīdas Liepājā. Laikā no 1924. līdz 1940. gadam darinājis vairāk nekā 2000 ilustrāciju, zīmējumu, gleznu, gravīru, litogrāfiju.
Nozīmīgākie darbi: stājgrafikā figurālās kompozīcijas, portreti; stājglezniecībā – klusās dabas un ainavas. Veidojis grāmatzīmes. Ilustrējis grāmatas. Veidojis pastmarkas un 1939. gādā – Latvijas 100 latu banknoti.
Amerikā kļūst par jaunas mākslas formas „smilšu raksti” atklājēju: „Vadoties no tīras izjūtas, intuīcijas, viņš attīsta līniju un laukumu brīvu rotaļu, sākumā vienkrāsainu, tad vairāktoņu”.
Savā pedagoģiskajā darbā Jānis Šternbergs izkopa īpatnējas un novatoriskas mācīšanas metodes, eksperimentēja ar jauniem paņēmieniem grafikas mākslā.
Profesors Jānis Siliņš par Jāni Šternbergu raksta: „Virtuozs zīmētājs, atjautīgs meklētājs, viņš vairojis mākslas klētis mūsu, amerikāņu un starptautiskās”.
Jānis Šternbergs mūžībā aiziet 1981. gada 15. jūnijā Dalasā.
Jāņa un Ērikas Šternbergu radošais mantojums Latvijā nonāca 1997. gadā ar Irmgardes Osis, Ērikas Šternbergas māsas, un ģimenes draugu Gaismas un Lema Ņūmenu gādību. Sākotnēji tas glabājās Cēsu izstāžu namā, bet sakarā ar Jāņa Šternberga piederību Liepājas kultūrvidei tika nodots Liepājas muzejam.
No novēlējuma dokumenta:
„Cerībā, ka šie materiāli tiks pielietoti kā vien iespējams, lai mākslinieki Jānis un Ērika Šternbergi paliktu atmiņā no paaudzes uz paaudzi un viņu spilgtie un vispusīgie talanti varētu ietekmēt gan bērnus, gan jauniešus, gan jaunos māksliniekus, gan arī atzīstamos meistarus”.
Šogad Liepājas muzejs saņēmis vērtīgu papildinājumu Šternbergu ģimenes kolekcijai. Fotogrāfijas, dokumentus un mākslas darbus muzejam dāvināja Mārtiņš Latsons no ASV.
Izstāde apskatāma līdz 30. augustam.
Materiālu sagatavoja:
Uļa Gintnere,
Liepājas muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja
|
|
Atpakaļ
|
|
|
| Komentāri
|
|
| |
|
|
