24/10/2009
Izstāde - Hokons Gulvogs ilustrācijas K.Hansuna romānam Pāns
|
Atzīmējot rakstnieka Knuta Hamsuna (1859–1952) 150.dzimšanas dienu Norvēģijas Karalistes vēstniecība sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju piedāvā Hokona Gulvoga izstādi, kurā ir skatāmas ilustrācijas pēc K.Hamsuna romāna Pāns motīviem. Izstāde apskatāma Ziemeļu Ministru padomes birojā, Marijas ielā 13/3 (Berga bazārs) līdz oktobra beigām.
Hokons Gulvogs
Pāns - krāsainās litogrāfijas
Norvēģu mākslinieks Hokons Gulvogs (Håkon Gullvåg) (dz. 1959) strādā Tronheimā. Mākslinieka pazīstamākie darbi ir mākslas vēsturē labi zināmo, literāro tēmu attēlojumi, kuri ir vērojami gan viņa klusajās dabās, gan grupu portretos. Viņš ir arī veicis vairākus pasūtījuma darbus, t.sk. Karaļa Haralda V portretu. Barokālo un sirreālistisko elementu pretnostatījums viņa darbos ir tipiska viņa rokraksta iezīme, kas Norvēģijā ir izpelnījusies īpašu uzmanību. 2008.gadā Hokonam Gulvogam tika piešķirta Ziemeļu Kultūras fonda stipendija 250 000 norvēģu kronu apmērā. Šī stipendija ir ieguldīta ceļojošās izstādes organizēšanā. Laika periodā no 2008. – 2010.gadam Hokona Gulvoga izstāde ir skatāma Norvēģijā, Dānijā, Fēru salās un citās valstīs. Sakarā ar rakstnieka Knuta Hamsuna (1859–1952) 150.dzimšanas dienu Norvēģijas Karalistes vēstniecība sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju piedāvā Hokona Gulvoga izstādi, kurā ir skatāmas ilustrācijas pēc Hamsuna romāna Pāns motīviem.
Knuta Hamsuna romāni ir iespaidojuši miljoniem lasītāju visā pasaulē. Hamsuna personīgā dzīve, kurā bija kāpumi un kritumi, piedzīvota veiksme, pretestība un personīgās traģēdijas, bija tikpat dramatiska kā viņa sarakstītie romāni. Hamsuna pirmais romāns Bads (Sult) tika izdots 1891.gadā, Pāns (Pan) - 1894.gadā, bet viņa nozīmīgākais darbs Zemes svētība (Markens Grøde) tika izdots 1917.gadā. Daudzi citi viņa darbi, kā piemēram, Mistērijas (Mysterier), Viktorija (Victoria), Klaidoņi (Landstrykere), Augusts (August), Loks noslēdzies (Ringen sluttet), Pa aizaugušām takām (På gjengrodde stier) ir tulkoti latviešu valodā. 1920.gadā Hamsuns saņēma Nobela prēmiju literatūrā.
Romānā Pāns ir stāstīts par kādu mednieku vārdā Tomass Glāns. Kādu vasaru viņš pavada Ziemeļnorvēģijā, kur dabas skaistums ir īpaši valdzinošs. Tur viņš iemīlas jaunā sievietē, kuras vārds ir Edvarda. Viņu mīlestība ir postoša cīņa, kas beidzas katastrofāli. Romāna galvenais varonis vasarā apmetas mednieku namiņā, iepazīstas ar turīgu tirgotāju Maku un iemīlas viņa meitā Edvardā, kura viņu pastāvīgi ķircina. Bet tirgonim ir padomā izprecināt savu meitu kādam somu baronam. Tad medniekam izveidojas attiecības ar tirgoņa mīļāko Evu, kura, savukārt, ir precējusies ar ciema kalēju. Tomēr, Edvardai izrādot Glānam savas jūtas, viņš nenotic, ka jaunās sievietes jūtas ir patiesas. Kad Glāns plāno doties prom, Edvarda lūdz viņam atstāt viņai par piemiņu savu suni. Glāns suni nošauj un aizsūta to Edvardai. Un, kad Edvarda kopā ar somu baronu laivā dodas prom, Glāns noveļ no stāvā, klinšainā fjorda krasta lielu akmens bluķi, tādējādi cenšoties nogalināt laivā braucošos. Tomēr akmens netrāpa plānotajā mērķī – veļoties no kalna, tas nogalina kalēja sievu. Tirgonis Maks atriebjoties aizdedzina Glāna mednieka namiņu.
No sengrieķu mitoloģijas aizgūtais vārds Pāns ir ganu un ganāmpulku, mežu un lauku dievs, kurš parasti uzturas mirstīgo nimfu sabiedrībā. Īsais romāns tādējādi tiek raksturots kā panteistisku dabas izjūtu un cilvēka brīvības romantizēts tulkojums, kā arī primitīva dzīvesveida apraksts, kad netiek ievēroti ne noteikumi, ne paražas – Pāns ir stāsts par nepiepildītu mīlestību.
/Tarmo Kunnas: ”Knuts Hamsuns”, 2005/
Litogrāfijas:
1. Maka kungs
2. Pēdējā tikšanās ar Edvardu
3. Glāns
4. Barons
5. Edvarda ar ligzdu
6. Ēzopa nāve
7. Ēzops
8. Namiņš liesmās
9. Kalēja māja
10. Ēzopa nāve
11. Mēness un ligzda
12. Leitnants
Materiālu sagatavoja:
Ginta Tropa
|
|
Atpakaļ
|
|
|
| Komentāri
|
|
| |
|
|
