16/09/2010
Mazo ērgļu vērotāju aklais randiņš dabas muzejā
|
Trešdien, 22.septembrī, plkst.15.00 Latvijas Dabas muzeja konferenču zālē notiks
mazo ērgļu vērotāju un pētnieka Uģa Bergmaņa pirmais aklais randiņš.
Jau trešo gadu mazo ērgļu pētnieks Uģis Bergmanis izmanto tiešraides kameru, lai varētu noskaidrot mazo ērgļu ligzdošanas nianses un līdztekus zinātniskajam darbam, deva iespēju ikvienam, neatkarīgi no atrašanās vietas, visu gaišo diennakts laiku vērot mazo ērgļu pāra Grietas un Ginta rūpes par mazuli mājas lapā www.pomarina.lv, Dabas pārvaldes mājas lapā Latvijas vērotājiem bija iespēja redzēto komentēt un uzdot jautājumus. Viņi šo iespēju arī centīgi izmantoja un pa šo laiku kļuva par virtuālajiem draugiem..
Kaut Latvija nav liela valsts, šie cilvēki nekad agrāk nav tikušies, tāpēc visiem: gan Vērotājai, gan mincei, gan putnu draugam, imim, valdonim, zilajai govij un citiem, kā arī, protams, pašam Uģim Bergmanim, būs ļoti interesanti satikties, lai beidzot iepazītos klātienē.
Uģis stāstīs gan par lietiem, gan viesuļiem, kas bojāja sakarus starp kameru un tīmekli, gan to, ko medī mazie ērgļi, bet vērotājiem būs daudz, ko piebilst, jo viņi aktīvi iesaistījās pētniecībā, centīgi ziņodami par mazuļa, kam visi kopā deva vārdu Guste, ēdienreizēm: kad bija varde, kad strupaste, kad kurmis. Viņi pat iemācījās atšķirt vecākus Grietu un Gusti.
Dzīvnieku vērošana tīmeklī ir izcili labs paņēmiens, kā, netraucējot savvaļas dabu, cilvēki var uzzināt, kas dabā notiek tad, kad mūsu tur nav. Latvijas vērotājiem piebiedrojās arī vācieši, igauņi un citi, jo saite uz Latvijas lapu tika izvietota starptautiski iecienītā Igaunijas dabas vērotāju mājas lapā.
Anitra Tooma
Vides žurnāliste, viena no vērotājām
Anitra@vak.lv
29262454
Uģis Bergmanis
Ornitologs, bioloģijas zinātņu doktors,
Teiču dabas rezervāta plānošanas un ekspertīzes daļas vadītājs
Ugis.bergmanis@daba.gov.lv
29485851
Par mazo ērgli
Mazais ērglis Aquila pomarina ir viena no apdraudētākajām plēsīgo putnu sugām Eiropā, kuras skaits kopš 20. gadsimta atsevišķās areāla daļās samazinās. Pasaulē ligzdo aptuveni 16 000 pāru (95% no visiem mazajiem ērgļiem ligzdo Eiropā), tostarp Latvijā aptuveni 3500 pāru jeb 20% no pasaules populācijas. Skaitliski nozīmīgākās populācijas zināmas Latvijā, Baltkrievijā, Rumānijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā. Galvenie šo putnu skaita samazināšanās iemesli ir ligzdošanas un barošanās biotopu pārveidošana/fragmentācija – apbūve (samazinās barošanās biotopu platības, antropogēnie traucējumi), intensīvā mežsaimniecība (nesamērīga pieaugušo mežu izciršana, mežsaimnieciskā darbība ligzdošanas periodā), intensīvā lauksaimniecība (vienlaidus laukaugu sējumi/stādījumi, kas nav piemēroti barības ieguvei), kā arī putnu šaušana migrāciju laikā.
Mazais ērglis ziemo Āfrikā, uz dienvidiem no ekvatora. No ligzdošanas līdz ziemošanas vietām vienā virzienā nolido vidēji 11 000 km. Ligzdošanas teritorijās ierodas aprīļa sākumā. Aprīļa otrajā pusē, maija sākumā kokos būvētās ligzdās dēj1-2 olas. Mazuļi šķiļas jūnija sākumā, no ligzdām izlido jūlija beigās, augusta sākumā. Migrāciju uzsāk septembra pirmajā pusē.
Ligzdo pieaugušos jauktu koku (galvenokārt bērzu, egļu, apšu, melnalkšņu) un lapu koku mežos, kuru vidējais vecums ir aptuveni 80 gadu. Visbiežāk medī pļavās un atmatās, retāk labības laukos un mežos. Nozīmīgākie barības dzīvnieki ir lauka strupastes, vardes un kurmji. Barošanās teritorijas ir vidēji 1400 ha lielas, taču visbiežāk medī mazākā teritorijā – līdz 1 km attālumā no ligzdas jeb 400 ha lielā teritorijā.
Ligzdvietu un barošanās biotopu aizsardzībai tiek veidotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kā arī mikroliegumi. Barošanās biotopu aizsardzību veicina arī bioloģiski vērtīgo zālāju statusa noteikšana pļavām, kā rezultātā pļavu apsaimniekošana ir ekonomiski izdevīga. Aizsardzību veicina arī kompensāciju izmaksāšana privāto mežu īpašniekiem par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mazā ērgļa ligzdvietu saglabāšanas nolūkā.
Oficiāla informācija
Projekta „Mazā ērgļa barības izpēte ar videonovērošanas kameras palīdzību” ietvaros 30. martā blakus ērgļu ligzdai tika uzstādīta tiešsaistes kamera, ar kuru ērgļu pārim sekot internetā bija iespējams līdz vētraina 8.augusta vakaram. Jaunais ērglis paspēja izlidot no ligzdas, kamera atslēgta un ap 10. septembri nu jau trīs ērgļi devās uz ziemošanas vietām Āfrikā.
2010. gadā mazo ērgļu pāri varēja vērot pateicoties Vācijas savvaļas dzīvnieku aizsardzības fonda finansiālam atbalstam. Latvijas Universitāte nodrošināja tiešraides caur „Lanet” videoserveri, videodatu apstrādē iesaistījās LU Bioloģijas fakultātes studentes, TELE2 atļāva izmantot telekomunikāciju torni tiešraides nodrošināšanā un SIA „Uniparks” datorspeciālisti nodrošināja aparatūras darbību un uzturēja datu pārraides sistēmas.
Teiču dabas rezervāta administrācija projektu „Mazā ērgļa barības izpēte ar videonovērošanas kameras palīdzību” uzsāka 2008. gadā ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Šogad, sakarā ar VAF budžeta samazinājumu, šis pētījums, tāpat kā daudzi citi, netika finansēts no valsts puses.
Izpētes projekta nepieciešamību noteica pēdējos gados novērotā mazo ērgļu skaita straujā samazināšanās visā Eiropā. Projekta mērķi bija ar modernām tehnoloģijām un pētījumu metodēm iegūt detalizētu un pilnīgu informāciju par mazā ērgļa barības spektru ligzdošanas periodā; radīt informatīvo bāzi mazā ērgļa barošanās biotopu aizsardzības pamatošanai; kā arī pētījumu veikšanā iesaistīt plašu sabiedrību, veicinot pozitīvu attieksmi par dabas aizsardzību un pielietojamajiem bioloģiskajiem pētījumiem.
|
|
Atpakaļ
|
|
|
| Komentāri
|
|
| |
|
|
